Vairumā iekštelpu sistēmu augi hidroponiski aug ātrāk nekā augsnē, īpaši garšaugi un lapu zaļumi. Galvenais iemesls ir tas, ka hidroponika piegādā ūdeni, barības vielas un skābekli tieši saknēm, tāpēc augiem augšanai jāpatērē mazāk pūļu.
Augsnē saknēm jāizplešas, lai atrastu ūdeni un barības vielas, un augšana var palēnināties, ja augsne ir sablīvēta, pārlaistīta vai nevienmērīgi mēslota. Telpās šīs problēmas ir bieži sastopamas un nereti ierobežo augšanas ātrumu.
Hidroponiskās sistēmās tādi augi kā baziliks, salāti, mētra un pētersīļiparasti aug manāmi ātrāk, jo barības vielas vienmēr ir pieejamas pareizajā līdzsvarā un saknes saņem vairāk skābekļa. Tas bieži nozīmē ātrāku lapu veidošanos un agrāku ražu.
Tomēr ne visi augi no tā iegūst vienādi. Kokainiem vai lēni augošiem augiem, piemēram, rozmarīnam, ātruma atšķirība var nebūt tik izteikta, un augsne tiem joprojām var labi derēt, ja par to rūpīgi gādā.
Reālā audzēšanā telpās hidroponika parasti ir ātrāka un prognozējamāka ātri augošiem augiem, kuriem bieži novāc ražu, savukārt augsnē augšana mēdz būt lēnāka, taču tā var derēt audzētājiem, kuri dod priekšroku tradicionālākai pieejai.
Detalizētu salīdzinājumu skatiet mūsu pilnajā ceļvedī: Viedie dārzi izskaidroti: hidroponika vs. augsne vs. pašlaistīšanās sistēmas.
