Paaugstināta dobe ievērojami paplašina iekštelpu audzēšanas iespējas. Lielāks substrāta tilpums, labāka drenāžas kontrole un vieglāka piekļuve saknēm nozīmē, ka varat audzēt augus, kas seklā kabatā vai mazā podiņā uz palodzes vienkārši neaugtu. Jautājums ir, kurus augus vērts tajā stādīt, jo ne viss, kas der āra paaugstinātajai dobei, labi aug telpās. Pēc gadiem ilgiem eksperimentiem telpās man ir diezgan skaidrs priekšstats par to, kas aug uzticami un kas mēdz sagādāt vilšanos.
Garšaugi — pašsaprotams sākumpunkts
Garšaugi ir paši pateicīgākie augi audzēšanai paaugstinātā iekštelpu dobē, un tam ir labs iemesls. Tie ražo nepārtraukti, ir noderīgi ikdienas ēdiena gatavošanā, un vairumam no tiem nav vajadzīgs daudz vietas saknēm. Paaugstinātā dobē ar 15–20 cm dziļumu blakus var ērti audzēt baziliku, pētersīļus, maurlokus, koriandru, raudeni (oregano) un timiānu. Nedaudz siltākais substrāts paaugstinātā dobē der arī Vidusjūras garšaugiem, piemēram, bazilikam un raudenei, kas dod priekšroku siltumam ap saknēm.
Vienīgais, kam jāpievērš uzmanība, audzējot garšaugus kopīgā dobē, ir to augšanas ātrums. Mētra ir īpaši agresīva un, ja tai ļauj, izpletīsies arī kaimiņu augu vietā. Mētrai vērts atvēlēt atsevišķu nodalījumu vai audzēt to atsevišķā ieliktnī dobes iekšpusē. Viss pārējais parasti sadzīvo diezgan labi. Plašu garšaugu sēklu klāstu audzēšanai telpās varat kombinēt atbilstoši tam, ko patiešām gatavojat — palīdzēs arī mūsu ceļvedis par sēklu izvēli iekštelpu dārzam.
Salāti un lapu zaļumi
Lapu zaļumi, iespējams, ir ražīgākie pārtikas augi, ko var audzēt telpās, un paaugstināta dobe tiem ļoti labi der. Salātiem, spinātiem, rukolai un lapu mangoldam ir salīdzinoši seklas saknes — parasti pietiek ar 10–15 cm —, un no sēklas līdz ražai tie aug ātri. Paaugstinātā dobē ar labu apgaismojumu lapas varat sākt griezt jau trīs līdz četras nedēļas pēc sēšanas un turpināt novākt no tiem pašiem augiem vairākus mēnešus, ņemot ārējās lapas un ļaujot vidum turpināt augt.
Pieeja „nogriez, un ataugs” telpās darbojas īpaši labi, jo jūs regulāri novācat nelielu daudzumu, nevis izraujat veselus augus. Tā dobe paliek ražīga bez nepārtrauktas pārsēšanas. Salātu un lapu zaļumu sēklas ir uzticama pirmā izvēle, ja paaugstināto dobi piepildāt pirmo reizi.
Tomāti — tikai kompaktās šķirnes
Tomātus noteikti var audzēt telpās paaugstinātā dobē, taču šķirnes izvēle ir ārkārtīgi svarīga. Pilna izmēra tomāti izaug pārāk gari, un tiem vajag vairāk vietas saknēm, nekā vairums iekštelpu dobju var reāli nodrošināt. Kompaktās šķirnes vai pundurtomāti — bieži apzīmēti kā terases, mini vai krūmu tomāti — ir pavisam cits stāsts. Tie saglabā pārvaldāmu augstumu, ražo nepārtraukti ilgā sezonā un labi aug traukos ar 25–30 cm substrāta dziļumu.
Galvenais ierobežojums iekštelpu tomātiem ir gaisma. Lai pareizi ziedētu un ražotu, tiem vajag vismaz 12–14 stundas spilgtas gaismas dienā. Vasarā pie ļoti gaiša dienvidu loga tas dažreiz ir sasniedzams, taču uzticamai ražai visu gadu gandrīz vienmēr vajadzīga augu lampa — vairāk par to mūsu augu lampu ceļvedī. Ja esat gatavi to nodrošināt, kompaktās tomātu šķirnes ir vienas no pateicīgākajām kultūrām audzēšanai telpās. Apskatiet tomātu sēklas, lai atrastu audzēšanai traukos piemērotas šķirnes.
Čilli pipari
Čilli pipari ir lieliska kultūra paaugstinātai dobei telpās un dažā ziņā vieglāk audzējami nekā tomāti. Tie labāk panes nedaudz mazāku gaismu, dabiski paliek kompakti, un viens augs ļoti ilgā sezonā var dot bagātīgu ražu. Dažas čilli šķirnes var saglabāt dzīvas un ražīgas vairākus gadus, ja pirms ziemas tās ienes telpās, tāpēc tās ir viens no labākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem iekštelpu audzēšanā.
Tāpat kā tomātiem, arī tiem ziemā ļoti noder papildu gaisma. Vairumam šķirņu pietiek ar aptuveni 20–25 cm sakņu dziļumu. Ja jums garšo ass ēdiens, viens vai divi čilli augi paaugstinātā dobē ir viena no praktiskākajām lietām, ko varat audzēt telpās. Apskatiet čilli piparu sēklas — no maigām līdz patiesi asām.
Zemenes
Iekštelpu zemenes bieži pārsteidz tos, kuri tās vēl nav izmēģinājuši. Paaugstinātā dobē ar labu drenāžu un vienmērīgu gaismu tās uzticami ražo un turklāt izskatās pievilcīgi. Telpās vislabāk der remontantās šķirnes, jo tās ražo nepārtraukti visu sezonu, nevis vienā koncentrētā vilnī. Pietiek ar 15–20 cm sakņu dziļumu, un augi paliek pietiekami kompakti, lai dalītu dobi ar garšaugiem vai dažiem salātu augiem malās.
Telpās vienīgais, par ko jāparūpējas, ir apputeksnēšana — bez bitēm ziedputekšņi, kad ziedi atveras, uzmanīgi jāpārnes no zieda uz ziedu ar mīkstu otiņu vai vates kociņu. Tas aizņem apmēram trīsdesmit sekundes uz augu un nosaka, vai iegūsiet ogas vai neko. No zemeņu sēklām augi nostiprinās ilgāk nekā no stīgām, tāpēc rēķinieties ar ilgāku laiku līdz pirmajai ražai.
Mikrozaļumi
Ja vēlaties ātrus rezultātus no paaugstinātas dobes, mikrozaļumus ir grūti pārspēt. Tie ir vienkārši dīgsti, ko novāc dīgļlapu vai pirmo īsto lapu stadijā, parasti septiņas līdz četrpadsmit dienas pēc sēšanas. Tiem gandrīz nav vajadzīgs dziļums — pietiek ar 5 cm substrāta —, tāpēc tos var audzēt seklā paplātē, kas novietota dobē vai uz tās. Saulespuķu, zirņu, redīsu un brokoļu mikrozaļumi ir vieni no populārākajiem, un tos visus ir vienkārši audzēt telpās. Mikrozaļumu sēklas vērts turēt pa rokai kā ātru kultūru starp lēnāk augošiem augiem.
Kas neder
Ir vērts godīgi pateikt, ko paaugstināta iekštelpu dobe reāli nevar nodrošināt. Sakņaugiem, piemēram, burkāniem un pastinakiem, pareizai attīstībai vajag vismaz 30–40 cm irdenas augsnes bez akmeņiem — ārā tas ir sasniedzams, bet telpās to grūti labi nodrošināt. Krustziežu dārzeņi, piemēram, brokoļi un ziedkāposti, izaug ļoti lieli, un tiem vajag vairāk vietas un gaismas, nekā vairums iekštelpu sistēmu spēj dot. Vīteņaugiem, piemēram, gurķiem un pupām, vajag vertikālu atbalstu, un tie izveido pārāk kuplu lapotni, lai to telpās varētu saprātīgi pārvaldīt, ja vien jums nav tieši tiem pielāgotas sistēmas.
Pieturoties pie garšaugiem, lapu zaļumiem, kompaktiem augļus nesošiem augiem un zemenēm, jūs aptverat lielāko daļu no tā, ko paaugstināta iekštelpu dobe dara vislabāk, un iegūstat ražīgu, pārvaldāmu audzēšanas vietu, nepārsniedzot tās reālās iespējas.
Piezīme par gaismu un barošanu
Lai ko jūs izvēlētos audzēt, gaisma un barības vielas nosaka, vai jūsu paaugstinātā dobe būs ražīga vai sagādās vilšanos. Vairumam pārtikas augu vajag 12–14 stundas labas gaismas dienā. Ziemā Ziemeļeiropā tas nozīmē, ka papildu apgaismojums nav izvēles jautājums — tas ir nepieciešams. Labi novietota augu lampa virs dobes ļauj visam augt arī tumšajos mēnešos. Barošanai parasti pietiek ar šķidro mēslojumu, ko reizi nedēļā pievieno laistīšanas ūdenim. Mūsu mēslojuma klāstā ir līdzekļi, kas der visām šeit minētajām kultūrām.
Noslēgumā
Paaugstināta iekštelpu dobe ir visražīgākā, ja tajā aug augi, kas atbilst tam, ko tā reāli var piedāvāt — labu substrāta dziļumu, kontrolētu mitrumu un vienmērīgu gaismu. Garšaugi, lapu zaļumi, kompakti tomāti, čilli pipari, zemenes un mikrozaļumi aug labi un nodrošina nepārtrauktu svaigas pārtikas krājumu no nelielas iekštelpu platības. Sāciet ar to, ko gatavojat visbiežāk, pievērsiet uzmanību gaismai, un dobe jums ātri atmaksāsies. Ja paaugstinātā iekštelpu dobē audzējat kaut ko, kas izdodas īpaši labi, padalieties komentāros — vienmēr noderīgi uzzināt, kas izdodas citiem.
